Pārmaiņas patēriņa kreditēšanas tirgū Latvijā

Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām politiķi cenšas izkliegt aizvien skaļākus paziņojumus par nebanku kreditēšanas sektora ierobežošanu. Aizliegums reklamēties presē, tv un radio, samazinātas procentu likmes, ierobežojumi maksimālās summas izsniegšanai u.c. Šī tēma ir samērā interesanta, jo atšķirībā no jautājumiem, kas saistīti ar valsts attīstību, attiecībā uz ātrajiem kredītiem katrs var izpausties. Šajos apstākļos nebūs nekas neparasts, ka vismaz daļa no priekšlikumiem tik tiešām arī tiks apstiprināti, jo vēlēšanas ir jau pavisam tuvu.

Pieņemot, ka visi politiķu izvirzītie priekšlikumi tiks apstiprināti, varam prognozēt, ka ar mazo patēriņa kredītu bez ķīlas izsniegšanu turpmāk nodarbosies, galvenokārt, kredītiestādes. To piedāvājumā ir kredītkartes un patēriņa aizdevum un uz tām šie ierobežojumi nekādā veidā neattieksies. Patērētājiem būs jāsamierinas, ka turpmāk tiem būs pieejami tikai aizdevumi par lielākām summām un ar garākiem atmaksas termiņiem, jo to izsniegšanai ierobežojumi neliktu nekādus šķēršļus. Tā piemēram Latvijā credit24 jau šobrīd piedāvā kredītlīnijas pakalpojumus, kas ļauj sava limitā aizņemties neierobežotu reižu skaitu, pie nosacījuma, ka daļa no parāda tiek savlaicīgi atlīdzināta. Arī citi līdzīga profila uzņēmumi, gaidot iespējamās pārmaiņas jau lēnām pārorientējas uz pakalpojumiem, kas piesaistīti konkrētam kredītlimitam un ir izmantojami daudzas reizes pēc kārtas.

Arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji laiku pa laikam nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem, taču pēdējā laikā tie nav dzirdēti. Iespējams, ka nozares speciālisti jau saprot, ka politiķu priekšlikumi ir gana stingri un būtiskāki ierobežojumi no ministrijas puses nebūtu virzāmi. Interersanti, ka daļa no firmām, kas nodarbojas ar aizdevumu izsniegšanu tiešā vai pastarpinātā veidā pieder politiķiem vai tiem pietuvinātām personām. Rezultātā varam prognozēt, ka vismaz daļa no skaļajiem priekšlikumiem tiks nogremdēti vai vismaz atstāti lemšanai nākamajai Saeimai.

Nozares speciālisti jau ir paziņojuši, ka ieviešot visus priekšlikumus, tirgus tiks būtiski samazināts un vietējiem iedzīvotājiem pasliktināsies finanšu līdzekļu pieejamība, sevišķi situācijās, kad nepieciešams aizņemties nelielas summas. No otras puses, Igaunijā līdzīgi ierobežojumi reklāmām masu medijos darbojas jau vairākus gadus, bet daļa kredītdevēju savu klātbūtni tirgū joprojām saglabā. Uzņēmumi, kas vēlējās gūt lielāku peļņu vai neredz vairs pienācīgu rentabilitāti izvēlas koncentrēties uz tirgiem, kur likumdošana nosaka mazākus ierobežojumus. Centrālā un Rietumeiropa šajā ziņā ir daudz liberālāka attiecībā pret īstermiņa un patēriņa kreditēšanas uzņēmumiem, cerot, ka tirgus visu sakārtos.

Aplūkojot Latvijas ekonomikas attīstības tencences varam redzēt, ka šobrīd ekonomika piedzīvo strauju izaugsmi. IKP pieaug par 4,5% gadā, kas ir daudz, salīdzinot ar vecās R-Eiropas valstīm. Šajos apstākļos FKTK neredz pamatu noteikt pretcikliskās kapitāla rezerves likmi kredītiestādēm un tās var vairāk līdzekļus novirzīt kreditēšanai.  Šajā kontekstā arī ABLV bankas likvidācija netiek vērtēta kā pietiekams pamats normas ieviešanai, jo ABLV koncentrējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu. Lieki piebilst, ka FKTK prognozes pēdējo 20 gadu laikā ir bijušas ārkārtīgi kļūdainas un ierēdņu bezzobainības rezultātā vairākas bankas ir kļuvušas maksātnespējīgas, bet to pārvaldītie līdzekļi nav tikuši savlaicīgi bloķēti. Rezultātā mēs redzam, ka no vienas puses valsts iestājas par patērētāju interešu lielāku aizsardzību. No otras puses, sistēmisko spēlētāju kapitāls netiek aplikts ar papildus nodokļiem un tuvojoties jaunai krīzei gatavība nepalielinās. Šajos apstākļos plašāki ierobežojumi patērētāju kreditēšanas nozarei ir uzskatāmi par kosmētisku labojumu brīdi, kad vajadzīgs kapitālais remonts lielai daļai tautsaimniecības nozaru, sevišķi finanšu sektoram.